Šobrīd kāzās mičošanas rituālā parasti izmanto aubi un pieskaņotu priekšautiņu. Tie var būt gan no lina, gan arī no kāda greznāka atlasa auduma. Bet ir pāri, kas izvēlas nedaudz modernāku komplektu - platmali sievai un cepuri ar nadziņu vīram. 

Interesanti zināt

• Kādreiz mičošana bija viens no galvenajiem kāzu elementiem, kuras laikā jaunā līgava no meitas pārtop par sievu.
• Tradicionāli mičošanai nav viena noteikta laika, kad rituāls tika veikts. Ja bija paredzētas garās kāzas, tad mičošana notika tautieša mājās, tās dienas vakarā, kad ieradās jaunais pāris. To centās izdarīt pēc iespējas ātrāk! Vislabāk, ja tas notieka vēl pirms panāksnieku  ierašanās, lai, kad viņi ir ieradušies, varētu teikt, ka līgava jau ir nomičota, kā rezultātā viņi vairs nevarētu prasīt līgavu atpakaļ.  Panāksnieki - tie ir līgavas radi, kas (pēc senām kāzu tradīcijām) dzinās pakaļ līgavas vedējiem, cenšoties līgavu atņemt.
• Uz kāzām tika cepta mārtošanas maize, ko agrāk cepa līgava kopā ar savu māti, bet mūsdienās tā ir pārtapusi par kāzu torti.
• Mičošana un pūra dalīšana agrāk notika dažādos laikos, nevis tieši pusnaktī, kā tas ir pieņemts mūsdienās.  Bet ir sastopamas vairākas tautasdziesmas, kurās aicināts mičot vēl pirms gaiļa laika, t.i., naktī, piemēram: " Mičojat, mičotāji, Gaiļu laika negaidat; Kad atnāks gaiļu laiks, Paliks brūte nemičota.” 
• Visbiežāk ceremonija notika istabā, tomēr dažās vietās bija pieņemts to rīkot arī, piemēram, klētī, iespējams, tāpēc, ka vēlāk turpat jauno pāri veda gulēt. Mūsdienās tā parasti notiek viesu mājas zālē, pagalmā, lapenē vai jebkurā citā vietā, kas ir derīga iecerētajai ceremonijai. 

Mičošanas scenārijs

Jauno pāri nosēdina paredzētajā vietā, kur tiks veikts šis rituāls vai nu uz sola, kas apklāts ar vienu segu, krēsliem, vai, piemēram, Latgalē uz abras. Šie sēžamie parasti ir appušķoti ar puķēm un noteikti pārsegti ar segu vai lakatu, dažkārt arī ar kreklu. Jaunajam pārim apkārt sapulcējās pārējie kāzu viesi, vedēji. Katram viesim tiek iedotas svecītes, gaisā lido baloni vai lukturīši un dziesmu vārdi. Visur tiek izdzēsta gaisma. Kāzu viesi, piemēram, dzied dziesmu - "Līgodama upe nesa". Tad vai vedējtēvs vai līgavainis ar baltiem cimdiem ģērbtās rokās noņem līgavai vainadziņu. 

Pēc tam vīramāte vai vedējmāte pārpin līgavai bizes un liek galvā aubi. Dažkārt pirmo reizi galvā liek vedējmātes veco un jau nolietoto aubi. Šajā brīdī pārējās neprecētās meitas apdzied līgavu un dziesmās liek likt nost šo aubi, jo nav īstā, lai ņem vainadziņu. Šādā veidā tas turpinās 2 – 3 reizes, līdz beidzamajā reizē vedējmāte uzliek līgavas jauno aubi - "Valkà mici, Mīļo vīru, Glabà bērnu, Audzè lielu!” 

Līdzīgi notiek arī ar līgavaini, tomēr viņam mičošanā nav galvenā loma. Uzsvars vienmēr tiek likts uz jaunās līgavas iniciāciju sievu kārtā, līgavaiņa mičošanai vairāk ir simboliska nozīme. Līgavainim liek galvā jaunu cepuri, parasti, hūti vai tiek piešķira pīpe. Līgavainim mičošanas beigās tiek strikti noteikts, ka viņam jāciena un jāgodā sava jaunā sieva. 

Līgavas vainadziņu un līgavaiņa cepuri parasti atdod vai nu jaunā pāra jaunākajiem brāļiem/māsām vai arī citiem jauniešiem. Latgalē līgava un līgavainis dažkārt to darīja aizietām acīm, lai izvēle būtu nejauša. Tie, kam palaimējas dabūt līgavas vaiņagu un līgavaiņa cepuri, tika saukti par lieko pāri. Tālāk gaidīja, ka šie jaunieši arī nākamie apprecēsies. 

Pa to laiku, kamēr jaunais pāris tiek pārģērbts, tiek dziedāta dziesma - „Aijā žūžu, lāča bērni” un jaunais pāris tiek apsēdināts mammām klēpjos.

Pēc tam tiek atnests jaunās sievas pūrs un tiek dalītas dāvanas radiniekiem. Pēc dāvanu dalīšanas seko kāzu tortes griešana un dalīšana. 

Kādu dziesmu izvēlēties mičošanai?

• Par tradicionālu mičošanas dziesmu uzskata „Līgodama upe nesa”
• Ainārs Mielavs "Tu saviļņoji mani"
• No izrādes „Tobago” - "Un tūkstoškārt"
• Ingusa Pētersona dziesma „Ar mīlestības pinekļiem”, bieži vien izvēlas arī R. Paula mūziku
• Grupa Līvi " Tev un man"
• Grupa Prāta vētras - "Spogulīt, spogulīt", "Man kabatā"

Mičošanas dziesma

Līgodama upe nesa

Zaļu ziedu vainadziņu,

Dziedādamas tautas veda

Vainadziņa vijējiņu.

Vai, meitiņa, vai, māsiņa,

Glabā savu vainadziņu,

Es redēju vedējmāti, 

Sievas mici cilājot.

Ņem, tautieti, vainadziņu

Vieglajāmi rociņāmi,

Lai galviņa nesāpēja, 

Visu mūžu dzīvojot.

Lieciet manu vainadzīnu,

Jaunās māsas galviņāi

Lai tā viņu godam tura,

Kamēr tautās izvedīs.

Spraudiet manu miršu pušķi,

Jaunajami brālītimi

Lai mūžā viegli bija

Kā jaunami puisēnam.

Līksmojieti, jūs, meitiņas –

Viena meita mazumā, 

Varēsieti vēl vieglāki

Atrast savus arājiņs.

Līksmojieti, jūs puisīši –

Viens puisītis mazumā,

Būs lielāka piekrišana

Dziediet sievas, dziediet vīri,

Jūsu pulki vairojasi,

Re, kur divi balodīši

Viens otram solījās.

Dzīvojiet jūs tik mīļi

Kā precētiem piederāsi, 

Tad ar mīļa Laimas māte

Abus jūsi lutinās.

Melodija mičošanas dziesmai - Līgodama upe nesa

Kur iegādāties mičošanas komplektus?

Salons Astrīda - viss mičošanai

www.salonsastrida.lv

Aubes un priekšautiņi mičošanai no INVITE

www.invite.lv