Rudenī, kad tika novākta raža un lauku sētās bija ražas pārpilnība, latvieši svinēja ne tikai ražas svētkus, bet arī kāzas. Tieši ēdiena pārmērības dēļ kāzas visbiežāk tika svinētas jeb dzertas tieši šajā gadalaikā.

Uz kāzām tika kauts sivēns vai auns. Kāzu ēdiens tika gatavots no rudenī iegūtās jaunās ražas - jauni skābētie kāposti, svaigi cepta maize no tikko novāktās labības. Šai svaigajai maizei, ko cepa no pirmā maluma miltiem, bija simboliska nozīme - piemēram, ēdot maizi, vajadzēja kaut ko vēlēties un tika uzskatīts, ka vēlēšanās piepildīsies. Ir grūti iedomāties klasiskas latviešu kāzas bez senču iecienītajiem pīrāgiem, saldajām plātsmaizēm, un alus. Protams, neiztiek arī bez vismaz pieciem dažādiem salātiem, sieriem, gaļas uzkodām un augļiem.

Kā pirmais ēdiens kāzās tradicionāli tieka pasniegts buljons vai gaļas zupa ar pīrādziņiem. Tālāk seko galvenais ēdiens, ko parasti gatavo no gaļas (cūku ribiņas, šnicele, cepetis) pasniedz kopā ar vārītu kartupeļu un sautētu kāpostu piedevām, klāt pasniedzot piena mērci.




Desertā latvieši iecienījuši dažādas ogu želejas ar pienu. Pēc pusnakts viesus cienāja ar kāzu torti, kas bija neatņemama kāzu mielasta sastāvdaļa. Tās pamatā tieka izmantoti ārkārtīgi gardi un trekni sviesta krēmi. Tāpēc katram, kas nonācis vietā, kur latvieši svin īstus tradicionālus svētkus, jāpatur prātā, ka nāksies daudz ēst, daudz dzert un arī daudz dziedāt.